Svarīgi saprast cēloņus, kāpēc skolēni bēg no stundām (http://pumpurs.lv/lv/svarigi-saprast-celonus-kapec-skoleni-beg-no-stundam)
Lūkojoties plašāk, uz jautājumu, kāpēc izglītojamais „basto” skolu, nevar būt tikai viena pareiza atbilde, jo iemesli var būt dažādi. Gan atkarīgi no vecuma, gan dažādiem faktoriem, kas ietekmē pusaudzi mājās, skolas vidē un vietās, kur jaunietis uzturas ārpus ģimenes un skolas dzīves.
Projekta “PuMPuRS” ietvaros esam apkopojuši sešus iemeslus, kas var ietekmēt pusaudža lēmumu apmeklēt vai neapmeklēt skolu.
- Uzvedība kā aizsardzība pret situācijām skolā, kurās izglītojamais jūtas apdraudēts, nevarīgs vai neveiksmīgs. Izglītojamais izjūt trauksmi, emocionālo diskomfortu, apjukumu, bailes un uzvedas neadekvāti situācijai, jo nesaprot, kā šādā situācijā vajadzētu rīkoties.
- Mācību kavējumi ir iemācīta uzvedība – bērns atdarina pieaugušo vai vienaudžu uzvedības modeļus. Ja vecāki iet uz darbu, kad grib, vai nestrādā un dzīvo no pabalstiem, arī bērns skolu apmeklē neregulāri. Lai gan uzvedība pamatā veidojas ģimenē, par sevi nepārliecinātus bērnus ļoti spēcīgi var ietekmēt arī vienaudži.
- Datoratkarība – bērns pārlieku daudz dzīvo virtuālajā vidē un savas problēmas risina tur, atsakās apmeklēt skolu, jo virtuālajā vidē ir interesantāk.
- Medicīniski iemesli – piemēram, autisma spektra traucējumi, kad bērnam uzturēšanās skolā ir apgrūtināta paaugstinātā jūtīguma dēļ un katrs skaļāks troksnis sagādā fiziskas ciešanas, vai depresija, kad izglītojamais neredz savai dzīvei jēgu, neredznākotni.
- Personības iezīmes – pašdisciplīnas un mērķtiecības trūkums, neprasme strukturēt laiku, tendence visu atlikt uz pēdējo brīdi, kad nevar vairs paspēt izdarīt, u.c. Sava rakstura dēļ izglītojamais iekavē mācības, tad vairs netiek pārējiem līdzi un zaudē ticību, ka var turpināt skolas gaitas kopā ar saviem klasesbiedriem.
- Sociālā situācija – jāpieskata jaunākais brālis vai māsa, vai savs bērns, jāiet strādāt, jo citādi ģimene nevar izdzīvot, u.tml. Apkopojot minēto, jāsecina, ka jebkurā skolas vecumā stundu kavēšana ir tikai sekas un to var novērst, ja tiek pamatīgi izzināti un novērsti tās cēloņi. Darbs tikai ar kavēšanas sekām ir neproduktīvs, un rezultāts ir īslaicīgs.
Lai izglītojamais mācītos, nozīmīga ir gan viņa fiziskā, gan emocionālā labizjūta.