Viens no projekta darbības virzieniem ir pedagogiem un pašvaldības jaunatnes lietu speciālistiem un jaunatnes darbiniekiem profesionālās kompetences pilnveides programmu izstrāde un īstenošana (turpmāk - PKPP). Programmu apguve tiek nodrošinātas visos Latvijas reģionos. Katra PKPP tiek īstenota ne mazāk kā 15 reizes.

Izstrādātas un īstenotas astoņas PKPP:

1. “Atbalstoša mācību vide – resurss izglītībā”
   Programma izstrādāta saskaņā ar izpratni par mūsdienu pedagoģiskā procesa prasībām atbalstošas mācību vides jomā vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanai. Programmas mērķis ir sekmēt izglītības iestāžu pedagogu izpratni par atbalstošo mācību vidi kā būtisku resursu izglītībā 21. gadsimtā, lai veicinātu mijiedarbību ar izglītojamajiem, tādējādi mazinot vai novēršot vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus.
2. “Individuāla un grupu konsultēšana – profesionālās darbības veids izglītībā” 

Programma izstrādāta saskaņā ar izpratni par atbilstīgu mūsdienu pedagoga rīcībspēju izglītības vidē mūsdienu sabiedrības attīstības kontekstā un saskaņā ar mūsdienu pedagoģisko realitāti. Programmas mērķis ir integrēt konsultēšanu kā profesionālās darbības veidu izglītības vidē, un tā orientēta uz konsultēšanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku samazināšanā kā mūsdienu pedagoģiskās kompetences neatņemamu sastāvdaļu pedagoga ikdienas darbā.

3. “Pedagoga kompetence un efektivitāte mūsdienu pedagoģiskajā realitātē”
   Programma izstrādāta ar mērķi pilnveidot izpratni par pedagoga rīcībspēju izglītības vidē atbilstīgi sabiedrības attīstības tendencēm un mūsdienu pedagoģiskai realitātei. Pedagoga lietpratība aptver plašu pedagoģiskās darbības lauku. Tās saturu, balstoties uz pamatvērtībām, veido attieksme pret izglītojamajiem, respekts pret viņu individuālajām atšķirībām, dažādību, attieksme pret citiem pedagogiem, sadarbību un atbildību problēmsituāciju risināšanā, sadarbojoties ar izglītojamajiem, pedagogiem, vecākiem, citiem speciālistiem, strādāt individuāli ar katru izglītojamo, lai veicinātu izglītojamo līdzdalību pedagoģiskajā procesā un sniegtu atbalstu, novēršot vai mazinot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.
4. “Darbs jaunatnes jomā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešiem”
   Programma  ir vērsta uz darbu ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešiem un paredzēta, lai palielinātu jauniešu motivāciju mācīties, iesaistītu jauniešus aktivitātēs un iniciatīvu projektos ārpus formālās izglītības, kā arī veicinātu jauniešu aktīvu līdzdalību ikdienas dzīvē.
5. “Sociāli emocionālās audzināšanas loma priekšlaicīgās mācību pārtraukšanas mazināšanā izglītības iestādē” Programmas mērķis bija pilnveidot pedagogu sociāli emocionālās prasmes, kas palīdzētu laikus atpazīst izglītojamo grūtības un sniegt nepieciešamo atbalstu, tādējādi mazinot izglītojamo priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.
6. “Pedagogu kompetence vardarbības gadījumu risināšanā izglītības vidē”
   Programma izstrādāta, lai pilnveidotu pedagogu prasmes atpazīt, novērst vardarbību izglītības vidē un sniegtu nepieciešamo atbalstu, tādējādi mazinot izglītojamo priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Aptaujas anketās pedagogi uzsver, ka šādas apmācības ir neatsverams zināšanu avots, to rezultātā tiek lauzti stereotipi par vardarbības tēmu, tiek gūta lielāka izpratne, kā to atpazīt un novērst, kā labāk sadarboties kolēģu starpā un veidot skolu kā bērnam drošu vidi. Pedagogi uzsver, ka  šādās apmācībās būtu vērtīgi piedalīties arī skolu tehniskajam un atbalsta personālam.
7.  “Pedagoģiskās stratēģijas izglītojamo uzvedības modeļu maiņai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanai” Programma izstrādāta ar mērķi pilnveidot pedagogu prasmes atbalstīt izglītojamos uzvedības maiņai, tādejādi mazinot izglītojamo priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.
8. “Izglītības metožu dažādošana darbā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska izglītojamiem”
   Programmas mērķis ir pilnveidot pedagogu zināšanas un prasmes dažādu izglītības metožu izmantošanā, darbā ar PMP riska jauniešiem. Programmas īstenošana tiks turpināta nākamajā mācību gadā.

Papildus uzsākta profesionālās kompetences pilnveides programmas “Pedagoģiskās stratēģijas izglītojamo uzvedības modeļu maiņai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanai” īstenošana, piedāvājot to 1.-4. klašu  pedagogiem. Svarīgi, lai pedagogi jebkurā izglītības ieguves posmā spētu atpazīt PMP riskus un uzvedības pazīmes, kas liecina par šādu risku. Daudzas no PMP riskam pakļauto izglītojamo uzvedības izpausmēm parādās jau sākumskolas klasē – atteikšanās pildīt uzdevumus, kavējumi, agresīva uzvedība, izvairīšanās no piepūles. Ļoti būtiski, lai arī sākumskolas pedagogi prastu pielietot tās pedagoģiskās stratēģijas, kas veicina PMP riskam pakļauto izglītojamo jau ierastās uzvedības modeļu maiņu, tādējādi savlaicīgi novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu vēlākajos izglītības ieguves posmos.

Izstrādāta devītā profesionālās kompetences pilnveides programma - “Sociālā darbinieka darbs ar ģimeni un izglītojamo ar augstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku”
Programmas mērķis ir veicināt sociālo darbinieku, pedagogu, jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku izpratni par sociālo procesu ietekmi uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku veidošanos, kā arī paaugstināt sociālo darbinieku kompetenci priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku un to cēloņu identificēšanai un mazināšanai.

Līdz projekta beigām vēl tiks izstrādāta pēdējā - desmitā profesionālās kompetences pilnveides programma “Darbs ar vecākiem izglītojamo priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanā”. Programmas mērķis būs sekmēt skolas sistēmas izveidi darbā ar vecākiem, vecāku iesaisti, lai būtiski mazinātu PMP.

Katras profesionālās kompetences pilnveides programmas īstenošanas beigās pedagogi vērtēja nodarbību kvalitāti un izteica galvenās iegūtās atziņas. Pedagogi uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir izprast izglītojamā priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas cēloņus, veidot emocionāli pozitīvu mācību vidi, uzklausīt izglītojamos, veicināt viņu mācību sasniegumus, sadarboties ar vecākiem, kolēģiem, pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm. Pedagogi izteica savas atziņas par to, kādam jābūt mūsdienu pedagogam. 

(https://www.ikvd.gov.lv/sites/ikvd/files/gallery_images/pedagogu-galvenas-prasmes.jpg)

Kā redzams attēlā, viena no svarīgākajām mūsdienu pedagoga prasmēm ir dalīties pieredzē, it sevišķi attālinātā mācību procesa organizēšanā. Būtiski ir pielietot daudzveidīgas mācību metodes, mēģināt jaunas pieejas, veidot emocionālo saikni ar izglītojamajiem, atbalstīt un iedvesmot viņus.

Apkopojot gūtās atziņas pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu realizācijas gaitā, var formulēt galvenos secinājumus:

• Pedagoga funkcijas priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanā ir labvēlīgas un drošas mācību vides veidošana, sadarbības veicināšana ar vecākiem un kolēģiem, savas pedagoģiskās kompetences pilnveide, palīdzības sniegšana skolēnam identificēt un risināt mācību un savstarpējo attiecību problēmas, atklāt savu garīgo un fizisko potenciālu.
• Mūsdienu pedagoga galvenās prasmes ir daudzveidīgu darba metožu pielietošana, dalīšanās profesionālajā pieredzē, radošums, kā arī tādas rakstura īpašības kā uzticēšanās, atbildība, atbalsts un iedvesmošana.
• Pedagoga galvenie profesionālās darbības virzieni ir pieredzes apmaiņa ar kolēģiem, skolēna individualitātes iepazīšana, mācību metožu dažādošana un personīgās izaugsmes veicināšana.

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” 

(https://www.ikvd.gov.lv/sites/ikvd/files/gallery_images/esf_ikvd_logo_ansamblis-1500x315_0.jpg)