Projekts PuMPuRS Latvijā ir pirmais visaptverošs nacionāla mēroga projekts, kas, pirmkārt, indivīda līmenī risina ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saistītus jautājumus, un, otrkārt, velta nozīmīgu uzmanību arī sabiedrības izglītošanai un informēšanai, vēsta 2019./2020. mācību gadā veiktā PuMPuRS Starpposma pētījuma (http://pumpurs.lv/sites/default/files/2020-06/IKVD_Pumpurs_Petijums_GALA_ZINOJUMS_29_06_2020.pdf) viens no galvenajiem secinājumiem, uzsvaru liekot uz projekta komponentēm, kas ir nozīmīgas ne tikai PMP risku mazināšanai, bet to potenciāls ir izmantojams arī izglītības satura reformas ieviešanai, īpaši, iekļaujošās izglītības attīstībai.

Trīs mācību gadu laikā, kopš projekts tiek īstenots, sešas reizes ir pieaudzis izveidoto individuālo atbalsta plānu skaits. 2017./2018. mācību gadā atbalsta plāni tika izveidoti 6849 skolēniem. Šobrīd, noslēdzoties 2019./2020. mācību gadam,  individuālo atbalsta plānu skaits ir pieaudzis līdz 44 000, sniedzot atbalstu vairāk nekā 23 000 skolēnu.  

Visbiežāk skolēniem konstatēti mācību darba un izglītības iestādes riski, kas 2019./2020. mācību gadā tika identificēti 8655 skolēniem I semestrī un 10 011 skolēniem II semestrī. Nākamais, biežāk sastopamais risku veids ir ekonomiskie riski. 2019./2020. mācību gadā identificēti kopā 5862 skolēniem.  Mazāk identificēti ar ģimeni saistītie riski -  kopā 1048 skolēniem un Sociālās vides un veselības riski – 528 skolēniem.

2019./2020. mācību gadā projektā iesaistījušās 507 izglītības iestādes, no tām 33 profesionālās izglītības iestādes. Projekta pirmajā darbības gadā atbalsta sniegšanā bija iesaistījušās tikai 49 pašvaldības. Šobrīd to skaits ir pieaudzis līdz 94.  

Skolas pamešana nav lēmums, ko skolēns pieņem pēkšņi. Kā norāda dažādi pētījumi, biežākajos gadījumos šāds skolēns ir pamanāms jau iepriekš. 1 līdz 3 gadi ir laiks, kurā ir iespēja pārtraukt skolēna mācību pamešanu, identificējot riskus un mazinot to radītās sekas. Parasti skolēni un jaunieši par šiem riskiem signalizē ar uzvedību, mācību sasniegumiem, ar attieksmēm, komunikāciju ar skolotājiem un klasesbiedriem, to jūt ģimenē. Tās ir  pazīmes, kas liecina, ka jāiesaistās.

Projekts “PuMPuRS” veidots ar mērķi ne tikai sniegt individuālu atbalstu skolēniem, bet arī atbalstīt skolotājus darbā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska skolēniem un veicināt kopīgi veidotās atbalsta sistēmas ilgtspēju. Tāpēc arī turpmāk uzsākot dalību projektā, izglītības iestādēs tiks organizēti projekta ekspertu ievadsemināri, (http://pumpurs.lv/lv/ievadseminari)  nodrošinātas supervīzijas (http://pumpurs.lv/lv/skolas-notiek-supervizijas) skolu komandām, īstenotas darbnīcas izglītības iestādēs (http://pumpurs.lv/lv/ii_darbnicas), organizēti Jaunatnes iniciatīvu projekti (http://pumpurs.lv/lv/jaunatnes-iniciativu-projekti), pašvaldību darbnīcas (http://pumpurs.lv/lv/pasvaldibu_darbnicas), kā arī profesionālās kompetences pilnveides programmas (http://pumpurs.lv/lv/pkp_programmas).

Projekts veic darbības projekta ilgtspējas nodrošināšanai, t.sk. ir izstrādājis metodisko atbalsta līdzekli «Izglītības iestāžu darba ar PMP riskam pakļautajiem izglītojamiem vērtēšanas kritēriji», 2020. 1.pusgadā īstenotas 86 darbnīcas izglītības iestādēs, 8 darbnīcas pašvaldībās, 92 supervīzijas pedagogiem,  11 ievadsemināri jaunajiem sadarbības partneriem.

Par projekta sadarbības partneriem var kļūt ikviena Latvijas pašvaldība vai valsts profesionālās izglītības iestāde. Pašvaldības un valsts profesionālās izglītības iestādes var iesaistīties gan šobrīd, gan vēlāk visā projekta īstenošanas periodā. Arī pašvaldībā esošās izglītības iestādes var tikt iesaistītas pakāpeniski, ja nav iespējams vienlaikus iesaistīt visas.

Pašvaldību pārstāvjiem iesakām kontaktēties ar attiecīgo projekta reģionālo koordinatoru, lai uzzinātu vairāk par iesaistīšanos projektā (skat. sadaļu “Kontakti” (http://pumpurs.lv/lv/kontakti)).