1. Sākums
  2. Stāsti

Stāsti

PuMPuRS Jaunatnes iniciatīvu projekts Jēkabpilī “Kāpēc piedalīties? Jo Tu vari mainīt un mainīties!”

PuMPuRS Jaunatnes iniciatīvu projekts Jēkabpilī

Biedrība “Jēkabpils NVO resursu centrs” 2019. gada septembrī uzsāka programmas “PuMPuRS” projekta “Kāpēc piedalīties? Jo Tu vari mainīt un mainīties!” aktivitātes – dažādu tēmu neformālās izglītības sesijas.

Septembris.

Kā jau iepriekš tika minēts, ka aktivitātes būs saistošas jauniešiem – laikmetiskas un radošas. Jēkabpils 2. vidusskolas jauniešus septembrī apciemoja jauniešu biedrības “Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai” prezidents Raivis Gunārs Tauriņš un brīvprātīgā darba veicēji. Tikšanās bija internacionāla, noritēja dažādās valodās.

Septembra nodarbību ietvaros visas dienas garumā ar jauniešiem darbojās biodejas skolotāja Anita Čapkovska. Skolēniem tika sniegta unikāla un nebijusi pieredze iepazīt sevi un klasesbiedrus caur dejas un spēles prizmu. Ieklausīties sevī, iemācīties kontrolēt savas emocijas un atpazīt cilvēku temperamentus, lai vieglāk un pareizāk rastu saskarsmi ar šo cilvēku.

Publicēts: 13.11.2019.

Kļūdīšanās nav izgāšanās jeb kā mācīt pusaudzim nebūt perfektam it visā

Uz sasniegumiem balstītā sabiedrība pieprasa panākumus, labus rezultātus it visā, arī skolā mēra bērnu zināšanas un spējas. Pusaudžiem tas var sagādāt grūtības – bērni ir atšķirīgi, tāpat kā viņu spējas panest noteiktu slodzi atšķiras. Vecākiem jābūt vērīgiem, palīdzot bērniem, laikus konstatējot, ka slodze ir par lielu, skaidro projekta PuMPuRS raidījumā "Klase".

Mūsu sabiedrība ir balstīta uz sasniegumiem, uz laba darba atrašanu, uz naudas nopelnīšanu, tāpēc ir svarīgi būt labākajam, lai sabiedrībā iegūtu vietu, skaidro Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs, kurš ikdienā strādā par bērnu un pusaudžu psihoterapeitu.

Arī skolā mēra bērnus – eksāmeni, kontroldarbi, atzīmes, skatās, kurš ir labākais, kurš ne tik labs. To pieprasa sabiedrība. Bērns, būdams adaptīvs, tam adaptējas un mēģina piesavināties sev – būt perfekts un labākais.

Bērni var arī realizēt vecāku sapni, izjūtot vecāku spiedienu. Bērni ir atšķirīgi, tāpat kā viņu spējas panest noteiktu slodzi ir atšķirīgas.

Vecāki, atgādiniet bērnam, ka kļūdīšanās nav izgāšanās. Ja uz bērnu tiek izdarīts spiediens būt labākajam, viņa motivācija samazinās.

Publicēts: 26.09.2019.

KLASE. 15. raidījums. Gribu mācīties ārzemēs.

Mēs visi esami domājuši – kā būtu, ja būtu... Daži jaunieši vēlas savus sapņus īstenot pavisam drosmīgi – dodoties apmaiņas gadā prom no Latvijas, mācīties citā valodā, dzīvot pie svešiem cilvēkiem, izjust, ko patiesībā nozīmē patstāvība un atbildība.

Divi pavisam atklāti stāsti – Dārta par savu skolas gadu Francijā un Roberto Meloni par apmaiņas gadu Latvijā, kas izmainīja viņa dzīvi.

Publicēts: 18.09.2019.

Izvēlēties palikt

aaa

Latvijā 2019. gada 2. ceturksnī 17,6%* bezdarbnieku bija cilvēki, kuri ieguvuši tikai pamatizglītību vai zemāku izglītību. Priekšlaicīgi mācības pārtraukušie bieži kļūst par mazaizsargāto grupu pārstāvjiem, jo zemo prasmju un zināšanu dēļ nespēj pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Lai risinātu šo problēmu, Latvijā jau trešo gadu tiek īstenots ES fondu projekts “PuMPuRS”[1], kura ietvaros speciālisti agrīni diagnosticē priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus un īsteno integrējošus pasākumus jauniešu noturēšanai skolas vidē. Šajā rakstā Agnese Zarāne, EPALE Nacionālā atbalsta dienesta eksperte, apraksta projekta “PuMPuRS” aktivitātes, kas palīdz mazaizsargātajām sabiedrības grupām un kalpo par platformu izaugsmei gan iesaistītajiem jauniešiem, gan to pedagogiem un atbalsta personālam.

Publicēts: 11.09.2019.

KLASE. 13. raidījums. Latviešu un krievu attiecības mūsdienu skolas vidē.

Maestro Raimonds Pauls atklāj savu skolas laiku pieredzi un dalās vērtīgās atziņās ar Rīgas Valsts tehnikuma audzēkni Ņikitu, uzsverot: "Galvenais sevi jāpiespiež, jo dzīve nebūs viegla. Sitīs no visām pusēm. Sitienus jāmēģina pārdzīvot." Vēl raidījumā – Rīgas Stila un modes tehnikums audzēkņi – Šarlote, Eva, Alise, Kristaps un Elīna, kā arī Baltijas sociālo zinātņu institūta pētniece Evija Kļava, dalās atziņās par latviešu un krievu attiecībām mūsdienu skolas vidē.

Publicēts: 02.09.2019.

Iedvesmojoši: vēstule pusaudzim

Vēstule pusaudzim

Pēc nedēļas jaunais mācību gads. Pēdējā nedēļa, kad skolotāji, skolēni un vecāki sarūpē nepieciešamo un tver pēdējās brīvas dienas pirms skolas sākšanās.
Neviens sākums nav viegls. Ir daudz jautājumu un vēl vairāk nezināmo. Par to, kā būs šogad. Vai klasē būs kāds jauns skolēns, vai jaunajā skolā jutīšos droši. Tāpat, bieži nemaz nezinām, kā runāt ar skolēnu, lai palīdzētu viņam saprast, ka skola nav tikai matemātikas uzdevumi un ķīmijas formulas.

Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs ikdienā strādā ar bērniem un pusaudžiem un, ņemot vērā lielo psihoterapijas pieredzi, apzinās, ka mums ir jāzina pareizie vārdi – kā pateikt, kā iedrošināt un atbalstīt. Mīļie vecāki, skolotāji – parūpējieties, lai šis nokļūst pie Jūsu bērniem un skolēniem. Tas viņiem var palīdzēt! Un arī Jums!

Sveiks,

Publicēts: 26.08.2019.

Konflikti skolā. Kam lūgt palīdzību?

Skolotājam ir grūti atrast iespēju būt individuāli pieejamam visiem skolēniem. Uzdevums nav viegls, jo skolotājam IR jāzina, kas notiek bērnu dzīvēs, lai varētu ar viņiem pilnvērtīgi komunicēt un iegūt vēlamo uzticību!

Kādas metodes izmanto skolotāji, lai nokļūtu tuvāk saviem audzēkņiem?

Angļu valodas skolotāja Marija Čvečkovska atklāj, ka saiknes veidošanai ar saviem skolēniem, izmanto sociālos tīklus. Tas palīdz ieraudzīt un būt lietas kursā par to, kas viņiem svarīgs un nozīmīgs!

Savu pieredzi par skolotāju lomu atklāj arī 11. klases skolnieces Monta un Polīna.

Publicēts: 12.06.2019.

PuMPuRS ielu intervijas. Kāds ir mūsdienu pusaudzis?

PuMPuRS ielu intervijās noskaidrojām, ko satiktie cilvēki domā par mūsdienu pusaudzi. Tāpat, aptaujātajiem ir viedoklis par situācijām, kad skolā ir sarežģīts skolēns, kuram ir risks priekšlaicīgi pārtraukt mācības.

Publicēts: 28.05.2019.

Bērniem pirms eksāmena nepieciešams atbalsts un iedrošinājums, ne pieaugušo nosodījums par neizdarīto

Bērniem pirms eksāmena nepieciešams atbalsts un iedrošinājums, ne pieaugušo nosodījums par neizdarīto

“Eksāmeni ir grūtības, jo tie pārbauda jebkura cilvēka zināšanas un prasmes un attieksmes,” par sajūtām, ar ko jāsaskaras skolēniem pirms eksāmeniem, runā PuMPuRS vecākā eksperte Dace Medne. Šajā laikā bērni izjūt trauksmi un, ja ar šo trauksmi nestrādā, tad rezultātā tas apvienojas un uzkrājas kā augsts stresa līmenis.

Scenāriji, kas īstenojas augsta stresa rezultātā ir saistīti ar izvairīšanos. Viena no reakcijām – skolēns bēg. Neaiziet uz eksāmenu, cīnās pretī, strīdas un raisa nevajadzīgas diskusijas. Skolēns var neaiziet vienu reizi, otru reizi, rezultātā – nespēja tikt galā ar savām stresa izraisītajām emocijām, var novest pie mācību pamešanas.

Jāsaprot, ka šādas sajūtas piedzīvo ne tikai bērni. Spēju regulēt savas emocijas, bērni mācās no pieaugušajiem.

“Ļoti bieži trauksme uz sarežģītām situācijām ir iemācīta reakcija, ko bērni iegūst, piedzīvojot pārāk lielās gaidas no vecākiem”, skaidro eksperte.

Publicēts: 27.05.2019.