Stāsti


Skolēni atklāti stāsta par PMP iemesliem

Kāpēc bērni negrib iet uz skolu? Kas ir tas, ko viņi mums parasti neatklāj? Nesaskaņas ar vecākiem, klasesbiedru attieksme, neticība saviem spēkiem un pašapziņas trūkums – tā ir tikai daļa no cēloņiem, kādēļ tik bieži skolēni priekšlaicīgi pārtrauc mācības. Eiropas komisijas 2013. gada pētījumā secināts, ka faktori, kādēļ jaunieši Latvijā izvēlas pārtraukt mācības, ir ļoti individuāli un parasti tas nav pēkšņs lēmums. Izglītības un zinātnes ministrijas 2014. gadā veiktā pētījumā secināts, ka ir iespējams noteikt dažas pazīmes, kurām ir tendence atkārtoties. Četri visbiežāk identificētie iemesli jauniešiem no 13 līdz 18 gadiem:

  • mācību motivācijas trūkums (15%)
  • vēlme sākt strādāt algotu darbu (13%)
  • grūtniecība, laulības (12%)
  • nepatika mācīties (12%)

Svarīgi atcerēties, ka izglītojamo ikdienas uzvedības novērojumi ļauj ne tikai savlaicīgi apzināt PMP riskam pakļautos izglītojamos, bet palīdz izstrādāt atbalsta sistēmu problēmu mazināšanai un novēršanai. Pedagogs nav speciālists ne sociālajā darbā, ne psiholoģijā, tādēļ nepieciešamības gadījumā svarīgi vērsties pie izglītības iestādes vai pašvaldības atbalsta komandas, kas palīdzētu izstrādāt individuālo atbalsta plānu katram izglītojamajam.
PAMANI. IEKLAUSIES. ATBALSTI.

Publicēts: 03.05.2019.

Mans skolas laiks

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atzīst, ka viņas skolas laiks ir bijis kā varens piedzīvojums. Ministre nebaidījās uzdot jautājumus, kā arī vienmēr meklēja iespējas jaunā izzināšanai. Mācības nav sagādājušas grūtības un apzinīgums vienmēr bijis pirmajā vietā. Kā ir mainījusies skola? Kādu pieredzi ministre  vēlas nodot saviem bērniem un kādai jābūt šodienas skolai?  Ministre atzīst ka ir ļoti būtiski mainījusies lietu uztvere toreiz un tagad, salīdzinot savu bērnu un pašas piedzīvoto skolas laikā.

"Atslēga ir skolotājs", video noslēgumā atklāj ministre, uzsverot paaudžu atšķirības, kas ir ļoti nozīmīgs faktors, ja vēlamies ieinteresēt, motivēt un atbalstīt skolēnus. Ja vēlamies būt līdzatbildīgi un atbalstoši.

Publicēts: 17.04.2019.

PuMPuRS. 8. filma. Konflikti skolā.

Ikviens no mums savā dzīvē ir saskāries ar dažādiem konfliktiem. Skolas laiks ir viens no tiem, kurā mācoties kļūt par pieaugušo, skolēns var neapzināti, reizēm arī apzināti, iesaistīties kādā konfliktā. Ir svarīgi, ka katra iesaistītā puse - skolotājs, vecāki, arī pats skolēns, ir gatavi risināt situācijas, kas sākotnēji šķiet neatrisināmas un nonākušas strupceļā. Šajā projekta PuMPuRS filmā uzzināsi - kas ir konflikts un kā to risināt!

Publicēts: 11.03.2019.

Es atgriezos pēc gada citā valstī

Lilita PuMPuRS stāstā atklāj savu pieredzi par mācībām ārpus Latvijas un atgriešanos Latvijā. Galvenais, kas mums katram jāsaprot – ne vienmēr tas, kas mums šķiet, ka mums neizdosies, tā patiešām arī būs.

Publicēts: 22.02.2019.

Uz darbu eju biežāk nekā uz skolu

"Uz darbu eju biežāk nekā uz skolu..." Pazīstama situācija? Taču arī strādājošs jaunietis var sekmīgi pabeigt skolu, ja vien saņem nepieciešamo atbalstu.

Publicēts: 26.09.2018.

Kā lauku bērni jūtas pilsētas skolā

Lūcijai Kristiānai patīk mācīties, tomēr, pārejot uz pilsētas skolu, pirmie divi mācību gadi bija ļoti grūti. Kā jūtas lauku bērni pilsētas skolā? 

Publicēts: 30.07.2018.

Cirka dēļ gribēju pamest mācības

Samanta bija aizrāvusies ar cirku, līdz ar ko mācības kļuva mazsvarīgas. Viņai skolā noturēties palīdzējis draudzeņu atbalsts: "Viņas mani velk ārā, kad man to vajag. Ja nebūtu viņu, es jau sen no šīs skolas būtu izmesta."

Publicēts: 19.07.2018.


Zināt savu mērķi

Leons mācības pameta nelaimīgas mīlestības dēļ. Mātes atbalsta viņam nekad īsti nav bijis, taču saņemties un turpināt mācības palīdzēja vecmāmiņa, kura vienmēr atbalstījusi mazdēlu.

"Piederības izjūta ir vissvarīgākais jebkuram cilvēkam jebkurā vecumā. Bieži priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riski ir saistīti tieši ar to, ka nav šīs piederības izjūtas ne ģimenē, ne skolā," uzsver projekta PuMPuRS vecākā eksperte Dace Medne.

Publicēts: 24.05.2018.