Datorspēļu dēļ gandrīz pametu mācības
Emīls datorspēļu atkarības dēļ gandrīz atmeta ar roku mācībām. Vai ir iespējams saņemties un turpināt?
Publicēts: 12.07.2018.
Zināt savu mērķi
Leons mācības pameta nelaimīgas mīlestības dēļ. Mātes atbalsta viņam nekad īsti nav bijis, taču saņemties un turpināt mācības palīdzēja vecmāmiņa, kura vienmēr atbalstījusi mazdēlu.
"Piederības izjūta ir vissvarīgākais jebkuram cilvēkam jebkurā vecumā. Bieži priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riski ir saistīti tieši ar to, ka nav šīs piederības izjūtas ne ģimenē, ne skolā," uzsver projekta PuMPuRS vecākā eksperte Dace Medne.
Publicēts: 24.05.2018.
Kad skolotājs var iedvesmot...
"Tad es saņēmos, jo nevaru viņu pievilt. Viņš mani motivēja, cīnījās par mani, par manām atzīmēm," Loreta stāsta par savu klases audzinātāju, kurš viņu atbalstījis grūtā brīdī.
Publicēts: 02.05.2018.
Man uzmeta degošu somu uz galda
Līva, 11. klase: "Vecāko klašu skolēni uzmeta degošu somu man uz galda. Mani izsmēja, jo esmu atšķirīga."
Vienaudžu vardarbības ziņā Latvijā ir vieni no visaugstākajiem rādītājiem ES. Līva ir nomainījusi piecas skolas, līdz atradusi vietu, kur viņu pieņem un atbalsta. Taču ne katram skolēnam paveicas sastapties ar pieaugušajiem, kas nav vienaldzīgi un palīdz. Daudzi, nejūtoties skolā labi, mācības pamet uz visiem laikiem.
Publicēts: 21.04.2018.
Daudzi nesaprot, kas ir draudzība
Vanesa, 9. klase: "Mani izsmēja, apsaukāja. Man nebija īpaši daudz draugu, un es vairs negribēju iet uz skolu. Mums skolā māca matemātiku, lasīšanu, bet nemāca, kā uztvert attiecības. Daudzi pat nesaprot, kas ir draudzība."
Publicēts: 08.03.2018.
Tu nekad nezini, kas patiesībā notiek ar tavu klasesbiedru
Aktrise Elīna Vaska: "Ir tik viegli izsmiet klasesbiedru, piemēram, par nesekmīgām atzīmēm. Bērni bieži mēdz būt ļoti ļauni. Bet, iespējams, tu nekad nezini, kas patiesībā notiek ar tavu klasesbiedru.
Es uzskatu, ka mēs esam līdzatbildīgi par cilvēkiem mums blakus. Mums ir pienākums redzēt, dzirdēt un palīdzēt."
Publicēts: 27.02.2018.
Evitas stāsts: "Cīnies par sevi!"
Evita (vārds mainīts) mums uzticējusi savu visai skarbo stāstu, lai aicinātu ikvienu jaunieti cīnīties par sevi un savu nākotni, kā arī lai atgādinātu, cik nozīmīgs ir līdzcilvēku atbalsts īstajā brīdī.
“Man bija 16 gadi. Veiksmīgi biju ieguvusi vispārējo pamatizglītību, un nu tik šķita – lielā dzīve var sākties. Bet ar ko sākt? – Izlēmu, ka vēlos mācīties pēc iespējas tālāk no vecākiem, lai kļūtu pieaugusi, neatkarīga un pati sāktu veidot savu pieaugušo dzīvi. Tobrīd tas šķita skaisti un viegli.
Izvēlējos skolu pēc nejaušības principa - lozēju lapiņas. Tas bija jautri - kā liels nezināms piedzīvojums. Pat nenojautu, cik ļoti mana izvēle ietekmēs manu turpmāko dzīvi.
Septembris - jauna skola, jauni draugi, jauni iespaidi, lielpilsēta un vienkārša lauku meitene. Likās, ka viss noteikti būs lieliski. Pirmais pusgads tāds arī bija. Sekmes - izcilas, mācības - interesantas, kursabiedri - fantastiski. Pirmais semestris noslēgts. Bija radušās pirmās ilūzijas par nākotni, neapzinoties, ka būs jācīnās.
Publicēts: 13.02.2018.
Ja redzu, ka kādam ir grūti - cenšos palīdzēt
Adrians, 9. klase: "Ja es redzu, ka kādam iet slikti, ka kāds negrib mācīties, piemēram, ģimenes problēmu dēļ, es viņam cenšos palīdzēt. Es pats savulaik daudz slimoju un mācībās man gāja grūti."
Publicēts: 13.02.2018.
Internātā man pietrūkst mammas
Dagnija, 9. klase: "Es mācos internātskolā, es dzīvoju šeit visu nedēļu. Man ļoti trūkst mammas. Es zvanu viņai katru vakaru. Pirmajās klasītēs es ļoti raudāju. Jutos pamesta."
Publicēts: 13.01.2018.
Es vairs negribēju iet uz skolu
Latvijā 60% skolēnu ir neattaisnoti mācību kavējumi, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Bieži mācību kavējumi signalizē par risku priekšlaicīgi pamest skolu. 6. klases skolnieki Kristiāns un Samanta stāsta, kāpēc nav gribējuši iet uz skolu.
Publicēts: 12.01.2018.