Lai informētu sabiedrību un veicinātu izpratni par mūsdienu jauniešu dzīvi un grūtībām, kas var novest jaunieti līdz priekšlaicīgai mācību pamešanai, Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” ietvaros tika izstrādāta metodika jaunai motivācijas programmai ar dažādām āra dzīves aktivitātēm, lai mazinātu un novērstu PMP riskus.
Skolēnu psihoemocionālo labklājību lielā mērā nosaka skolas vide un tajā gūtā pieredze, kas var ietekmēt skolēnu pašsajūtu, apmierinātību, pašcieņu, dzīves uztveri un attieksmi pret apkārtējiem. Dati liecina, ka 31,4 % skolēnu vecumā no 11 līdz 15 gadiem vismaz vienu reizi nedēļā sūdzas par nomāktību, 51,9 % sūdzas par sliktu garastāvokli, savukārt, 37,6 % sūdzas par nervozitāti, kas norāda uz psihoemocionālās labklājības problemātiku skolēnu vidū. Ļoti nozīmīgs aspekts ir arī skolēnu savstarpējās attiecības skolā. Labas, savstarpēji atbalstošas, cieņpilnas un uz empātiju balstītas attiecības un savstarpēja pieņemšanas sajūta veido pozitīvu sociālo un psihoemocionālo vidi. Tomēr dati liecina, ka tikai nedaudz vairāk nekā puse jeb 54,9 % 11 – 15 gadus vecu skolēnu uzskata, ka vairākums klasesbiedru ir izpalīdzīgi un laipni, kas norāda uz problēmām komunicējot un veidojot pozitīvas, cieņpilnas un empātiskas attiecības.
Visās veselības veicināšanas jomās pieaug interese par terapeitisko ietekmi cilvēka saskarsmē ar dabu. Urbanizēts un tehnoloģiju virzīts dzīvesveids ir mazinājis veselīgas cilvēka attiecības ar dabisko vidi, izraisot veselības problēmas un mazinot labklājību. Lai gan dabā balstītas terapeitiskas intervences jau sen ir atzītas par praksi dažādās kultūrās, ir ievērojami pieaudzis to skaits un veidi. Pētījumi apliecina, ka āra terapeitiskās pieejas, uzlabo to cilvēku dzīvi un labbūtību, kuriem ir garīgās veselības problēmas, kā arī vispārēji veicina veselību. Āra terapijas pieejas ietvaros notiek terapeitiski procesi, kas ir balstīti uz vietu (dabā), ietver aktīvu ķermeņa iesaistīšanos un atzīst dabas un cilvēka saikni. Praksē pastāv ievērojama daudzveidība, sākot no pastaigu un sarunu terapijas, līdz ekspedīcijām tuksnesī. Pētījumi apliecina, ka āra dzīves programmas būtiski ietekmējušas – uzlabojušas – septiņus aspektus: sociāli emocionālās prasmes, pozitīvu paštēlu, akadēmiskos sasniegumus, antisociālu uzvedību, prosociālu uzvedību, psihiskus traucējumus un vielu lietošanu. Visi rezultāti pēcpārbaudē bija statistiski nozīmīgi, taču to ietekmes lielums bija neliels. Vislielākā labvēlīgā ietekme tika uzrādīta akadēmiskajiem sasniegumiem. Programmas funkciju analīze atklāja, ka programmām ar īsāku ilgumu bija tūlītēja ietekme uz rezultātiem, salīdzinot ar ilgākām programmām.
Šajā metodiskajā materiālā "ĀRA DZĪVES METODES SKOLĀM: pusaudžu motivācijas nometnes Pumpurs pieredze" Jūs uzzināsiet, kā vairot pašefektivitāti, pašregulācijas prasmes un dzīves spēku (psiholoģisko resilienci), kas ir būtiski faktori, lai preventīvi atbalstītu jauniešus, samazinot priekšlaicīgo skolas pamešanu. Iekļaujošas skolas, pusaudžus motivējoši pedagogi un mazāka sociālā nevienlīdzība – būtiskākie faktori mācību pamešanas mazināšanai ir visas sabiedrības atbildība. Šīs lietas risināt mēs varam tikai visi kopā, kopīgi izprotot to, ka ikviens jaunietis ir pelnījis sasniegt savu potenciālu un realizēt to pēc iespējas labāk. Novēlam, lai šī rokasgrāmata ir viens neliels vienojošs pavediens ceļā uz to.
Metodisko materiālu izstrādājusi ekspertu komanda:
- Nils Sakss Konstantinovs, Maira Dzene, Lauma Žubule, Artūrs Višs, Edgars Stalidzāns