Jaunumi

Nāc ciemos uz tikšanos ar PuMPuRS speciālistiem!

Trešdien, 17. aprīlī, projekta PuMPuRS esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem ir iespēja pieteikties individuālajām konsultācijām.

Konsultāciju laikā ir iespēja saņemt pilnu projekta PuMPuRS speciālistu komandas atbalstu.

Konsultācijas sniegs:

  • Projekta “PuMPuRS” vadītāja
  • Reģionālie koordinatori
  • Projekta “PuMPuRS” ekspertu komanda (jauniešu eksperts, komunikācijas speciālists., IT speciālists, vecākie eksperti)
  • Projekta finansisti un grāmatveži
  • Juristi
  • u.c. projekta speciālisti

Piesakoties konsultācijām ir iespēja saņemt atbalstu šādos jautājumos:

Publicēts: 12.04.2019.

Piesakies PuMPuRS konferencei Kuldīgā!

Aicinām pieteikt dalību Izglītības kvalitātes valsts dienesta Eiropas Sociālā fonda projekta PuMPuRS Nr. 8.3.4.0/16/I/001 ietvaros rīkotajai konferencei "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai", kas norisināsies Kuldīgā 2019. gada 29. martā.  Reģistrēšanās konferencei šeit: https://www.mitto.me/pumpurs-konference/kuldiga-29-03 (vietu skaits konferencē ir ierobežots un sasniedzot maksimālo pieteikumu skaitu, reģistrācija var tikt pārtraukta iepriekš). PuMPuRS Kuldīgas konferences programma.

Projekta PuMPuRS mērķis ir mazināt to bērnu un jauniešu skaitu, kuri pārtrauc mācības un nepabeidz skolu. Projekts veicina ilgtspējīgas sadarbības sistēmas veidošanu starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem, lai laikus identificētu bērnus un jauniešus ar risku pārtraukt mācības un sniegtu viņiem personalizētu atbalstu.

Paldies par sadarbību un uz tikšanos konferencē!

Publicēts: 13.03.2019.

Piesakies PuMPuRS konferencei Cēsīs!

Aicinām pieteikt dalību Izglītības kvalitātes valsts dienesta Eiropas Sociālā fonda projekta PuMPuRS Nr. 8.3.4.0/16/I/001 ietvaros rīkotajai konferencei "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai", kas norisināsies Cēsīs 2019. gada 26. martā.  Reģistrēšanās konferencei šeit: https://www.mitto.me/pumpurs-konference/cesis-26-03 (vietu skaits konferencē ir ierobežots un sasniedzot maksimālo pieteikumu skaitu, reģistrācija var tikt pārtraukta iepriekš). PuMPuRS Cēsu konferences programma

Projekta PuMPuRS mērķis ir mazināt to bērnu un jauniešu skaitu, kuri pārtrauc mācības un nepabeidz skolu. Projekts veicina ilgtspējīgas sadarbības sistēmas veidošanu starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem, lai laikus identificētu bērnus un jauniešus ar risku pārtraukt mācības un sniegtu viņiem personalizētu atbalstu.

Paldies par sadarbību un uz tikšanos konferencē!

Publicēts: 13.03.2019.

Rīgas skolu pieredze projektā PuMPuRS

PuMPuRS arvien vairāk sastop tos, kuriem ir nepieciešama palīdzīga roka, lai tiktu cauri, ne vienmēr vieglajiem mācību gadiem pamatskolā un vidusskolā.

Tāpat kā citos Latvijas reģionos, arī Rīgā, PuMPuRS palīdz tiem, kuri atpaliek mācībās, jo arī Rīgas skolās (kopumā 62 no 114 skolām) Izglītības kvalitātes valsts dienests īsteno – Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai", lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības un nepabeidz skolu.

Publicēts: 04.03.2019.

PuMPuRS speciālistu komanda aicina apmeklēt individuālās konsultācijas

Katra mēneša 3. trešdienā, projekta PuMPuRS esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem ir iespēja pieteikties individuālajām konsultācijām.

Konsultāciju laikā ir iespēja saņemt pilnu projekta PuMPuRS speciālistu komandas atbalstu.

Konsultācijas sniegs:

  • Projekta “PuMPuRS” vadītāja
  • Reģionālie koordinatori
  • Projekta “PuMPuRS” ekspertu komanda (jauniešu eksperts, komunikācijas speciālists., IT speciālists, Vecākie eksperti)
  • Projekta finansisti un grāmatveži
  • Juristi
  • u.c. projekta speciālisti

Piesakoties konsultācijām ir iespēja saņemt atbalstu šādos jautājumos:

Publicēts: 27.02.2019.

Bērni bez ģimenes atbalsta, izaug par pieaugušajiem ar salauztām sirdīm

Bērni, kuri aug nepilnās ģimenēs vai bez vecākiem, pāragri kļūst pieauguši, jo nespēj tikt galā ar emocijām un tukšuma sajūtu, kas rodas viņu piedzīvotās pieredzes rezultātā. Vai vainot vecākus, kuri nav spējuši iedot vajadzīgo mīlestību, jo nezina kā, vai nosodīt skolu, kurā skolotājs kādā mirklī nav uzklausījis? Vērtīgāk būtu saprast to, kā mēs varam pamanīt, sadzirdēt un atbalstīt.

To, cik skolas vecuma bērnu Latvijā aug bez vecākiem vai šķirtās un jauktās ģimenēs, mēs patiesībā varam tikai nojaust, jo vienus skaitļus parāda statistikas dati, bet faktiskā situācija, viesojoties skolās un runājot ar skolēniem, šķiet pavisam cita.

Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā publicētā informācija vēsta, ka pēdējos gados ir krietni palielinājies šķirto laulību skaits. 2017. gadā tika šķirtas 5943 laulības, kas ir par 21% vairāk nekā 2010. gadā. Pat nav tik būtiski, kāpēc tas notiek, lai gan satraucošs ir arī šis fakts. Vairāk mēs gribam saprast to, kas notiek ar bērnu. To bērnu, kuram nākas augt ģimenē, kurā nav abu vecāku vai tie ir tālu prom no mājām. Ir bērni, kuri savus vecākus tā arī nekad nav ieraudzījuši, savukārt ir bērni, kuri zina par saviem vecākiem, tomēr kopā ar viņiem nedzīvo. Un ne savas gribas pēc!

Publicēts: 25.02.2019.

Vecāki pārāk bieži aizmirst, ka arī paši ir bijuši pusaudži

Vecāku lomu bērna dzīvē pārvērtēt nav iespējams. Iesākumā jau pats dzīvības došanas fakts, vēlākā laikā ieliktās vērtības un principi, ko bērns pārņem no vides, kurā ir audzis. Draugi un skola – tas viss nāk pēc tam. Daudz un bieži tiek atkārtota frāze “Vecāki ir bērnu spogulis”, kas reizēm tiek uztverta dažādi. Ir vecāki, kuri uzskata, ka viņi nav nekāds paraugs un bērniem no viņiem nav jāmācās, vien jāklausa uzdotie uzdevumi. Ir arī tādi vecāki, kuri tik ļoti cenšas rādīt labo piemēru, ka kādā brīdī saprot, ka ir pilnībā pazaudējuši savu spēju būt vecāki. Šādos brīžos attiecības ar bērniem kļūst par neefektīvu sistēmu, kurā dažādi elementi darbojas, taču nepilnīgi.

Uz jautājumu par svarīgāko vecāku un bērnu attiecībās LTV raidījuma "Klase" 5. sērijā stāstīja psihoterapeits Marka Jermaks, kurš ikdienā vada nodarbības arī pusaudžiem.

Mēdz būt ārkārtīgi daudz un dažādi iemesli, kāpēc vecākiem neizveidojas cieņpilnas un godīgas attiecības ar bērniem. Katram pieaugušajam ir bijusi arī sava bērnības pieredze, kurā viņš vai nu ir, vai nav saņēmis no vecākiem nepieciešamo atbalstu. Tur arī sākas mūsu kā vecāku spējas. Bērnībā.

“Ģimenes pieredzi izmainīt nevar. To var pārstrukturēt un pārformulēt. Var mainīt savu attieksmi. Bet atcelt to nevar. Ar to ir jāsadzīvo,” saka psihoterapeits.

Publicēts: 08.02.2019.

No ziliem matiem līdz roku graizīšanai. Kāpēc pusaudži to dara?

Kas Tev ir mugurā! Kā Tu izskaties! Ārprāts, zili mati! Man ir kauns, lūdzu pārģērbies! Tāds Tu nekur neiesi! Šādus, sašutuma pilnus un pārmetošus izsaukumus esam dzirdējuši paši un mēdzam veltīt arī saviem bērniem. Vismaz lielākā daļa no mums. Vecāku, vienaudžu, skolotāju un sabiedrības attieksme, jeb tas, kas neiekļaujas “masu kultūrā”, vienmēr ir ticis uzskatīts par nepiemērotu, neatbilstošu sabiedrības standartiem. 

Biznesa augstskolas Turība Starpkultūru komunikācijas pasniedzējs, profesors Guntis Zemītis runājot par iemesliem, kāpēc pusaudži sāk meklēt subkultūras, stāsta: “Varbūt reizēm viņi (pusaudži) ir atstumti savā vidē vai varbūt vecāki nav tik bagāti, lai varētu izturēt to konkurenci pēc tādām zīmola precēm, kādas pieprasa sabiedrība un tad ir iespēja, ko piedāvā dažādās subkultūras.”

Projekta “PuMPuRS” ietvaros, konsultācijas un atbalstu turpina saņemt tūkstošiem vispārizglītojošo un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu. Daļa no tiem savā ikdienā ir tikuši atstumti, nepieņemti, tieši sava atšķirīgā ārējā izskata dēļ, par ko liecina iesaistīto projekta dalībnieku aprakstos identificētie riski.

Publicēts: 28.01.2019.

Skolēnu nesekmības dažādie iemesli

Ir sācies 2018./2019. mācību gada 2. semestris, kuru daudzi no skolēniem atkal sākuši ar jaunu sparu, lai semestra noslēgumā uz liecībām saņemtu maksimāli augstus vērtējumus un mēģinātu tikt galā ar tiem mācību priekšmetiem, kas pirmajā semestrī ir sagādājuši grūtības. Teju katrs skolēns mācību laikā kādu reizi ir saņēmis neapmierinošu vērtējumu, tomēr vienmēr būs skolēni, kuriem šādi vērtējumi būs krietni biežāk nekā citiem. Dažādos nesekmības iemeslus, raidījma “KLASE” ietvaros, skaidro centra “Dardedze” klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma.

Iemesli, kāpēc kādos priekšmetos skolēni ir nesekmīgi, var būt dažādi. Viens no galvenajiem – pusaudžu intelekta spējas. “Var būt, ka bērnam ar pietiekami labu intelektu atsevišķās jomas tās spējas ir pazeminātas. Ņemot vērā spēju līmeņus, ir kaut kādi priekšmeti, kuros ir grūtības, un tad ir ļoti svarīgi saprast, kas ir viņa stiprās puses un kas ir tās grūtības.”

Publicēts: 25.01.2019.

Nesekmība – kā reaģēt vecākiem?

Vecāku bieži minēta problēma saistībā ar nesekmību ir bērna nevēlēšanās risināt problēmsituācijas, uz dažādiem aicinājumiem atbildot ar “man ir vienalga”.

Centra “Dardedze” klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma skaidro, ka no bērna izskanējušais “vienalga” nekad nebūs tāds pa īstam. Vairāk tas ir saistīts ar kādām grūtībām – pārdzīvojumiem, sarežģītām attiecībām, emocionāliem pārdzīvojumiem, un visbiežāk šo “vienalga” varam tulkot kā: “es tev šobrīd negribu vai nevaru pateikt".

Vairāk par dažādajiem nesekmības iemesliem un vēlamo vecāku rīcību šādos gadījumos lasi LSM rakstā “Skolēnu nesekmība: Bērna vērtības sajūta nav saistīta tikai ar atzīmēm”, kas tapis pēc 2. raidījuma “KLASE” materiāliem.

Publicēts: 15.01.2019.