Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai

ESF projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001

ESF

 

IAP-11. Kur un kā nepieciešams norādīt IAP sagatavošanas un uzraudzības stundas, ja plānots izmantot mazāk par projekta datu bāzē automātiski piešķirtajām 6 stundām?

IAP sadaļā “Komentārs” jānorāda plānotais IAP sagatavošanas un uzraudzības stundu skaits uz semestri.

Publicēts: 09.12.2019.

IAP-10. Kur un kā uzrādīsies 6h par IAP sagatavošanu un uzraudzību? Vai šie dati sistēmā būs jāievada pašam?

Ailē “Plānotais finansējums” katram IAP automātiski tiek pievienota maksimālā summa (6h*vienas vienības metodikas likme) par IAP sagatavošanu un uzraudzību (tai skaitā IAP izvērtējuma veikšanu) pēc vienas vienības metodikas. Lūgums ievērot proporcionalitāti izmaksām starp atbalstu izglītojamajam un plāna administrēšanas izmaksām – plāna ievadītājam.

Publicēts: 09.12.2019.

IAP-09. Kas jāievada pie ekonomiskajiem riskiem (ēdināšana/transports/naktsmītnes u.tml.) ailē “Plānotais finansējums”, sagatavojot IAP?

Provizoriski noteiktu summu uz visu IAP īstenošanas laiku (semestra ietvaros). Ekonomiskā atbalsta pasākumiem, sagatavojot atbalsta pasākuma kartiņu, atbildīgo pedagogu norādīt nav obligāti. 

Publicēts: 09.12.2019.

IAP-07. Vai izglītojamā vecākam/aizbildnim jāparaksta individuālā atbalsta plāns (IAP)?

Nē, IAP nav jāparaksta. Parakstīt nepieciešams vecāku/aizbildņa vai pilngadīga izglītojamā piekrišanas veidlapu, ko nepieciešams veikt pirms katra semestra IAP sagatavošanas. Vecāku/aizbildņa un pilngadīgā izglītojamā piekrišanas veidlapas pieejamas projekta mājas lapas sadaļā “Partneriem”.

Publicēts: 09.12.2019.

Aktualitātes un notikumi

“Emociju viesistaba” aicina uz diskusiju “Viedoklis, puspatiesība vai meli – ko iesākt skolotājam informācijas karā”

Emociju viesistaba

Ceturtdien, 24. martā, plkst. 16.00 Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina uz “Emociju viesistabas” diskusiju tiešsaistē “Viedoklis, puspatiesība vai meli – ko iesākt skolotājam informācijas karā”.

Saistībā ar Kremļa agresiju Ukrainā un kara bēgļu - ukraiņu skolēnu - uzņemšanu Latvijas izglītības iestādēs, skolu direktoriem un pedagogiem nākas ne vien pārrunāt aktuālos politiskos notikumus un situāciju skolā, bet arī uzklausīt pretrunīgus viedokļus, kas balstās atšķirīgā ģimenes vai personiskajā pieredzē un politiskajos uzskatos.  Kur velkama robeža starp tiesībām uz savu redzējumu un naidīgu runāšanu; ko iesākt situācijā, ja “atšķirīgais viedoklis” par karu Ukrainā pēc būtības atbalsta Krievijas propagandas uzstādījumus un noliedz Latvijas valsts nostāju un demokrātiskas sabiedrības vērtības?

“Emociju viesistabas”  dalībnieki meklēs efektīvus rīcības modeļus šādās situācijās, kā arī diskutēs, kur velkama robeža starp personisko viedokli un naidīgu vai pat sodāmu retoriku, pret kuru nevajadzētu būt samiernieciskiem.

Sarunā piedalīsies:

Publicēts: 23.03.2022.

Latvijas skolās mācības uzsāk bērni un Ukrainas! Ko bērns piedzīvo nomainot skolu?

Ilustratīvs attēls

Šobrīd daudzās skolās Latvijā mācības uzsāk skolēni no Ukrainas, kuri bēguši no dzīvības briesmām paši savās mājās.

Skolēnu pieredze rāda, ka iejusties jaunā skolā, atrast kontaktu ar klasesbiedriem nav viegli. Jauna skola ir lielas pārmaiņas, kurā skolēnam nepieciešama vienaudžu, vecāku un pedagogu palīdzība

“Tas ir milzīgs karuselis, kurā ir jāmācās izdzīvot, stress, ko izraisa adaptācija, ietekmē mācību sasniegumus, jo visa enerģija tiek veltīta pierašanai pie jaunā kolektīva,” skaidro izglītības psiholoģe Ilze Ābelniece.

Tajā mirklī, kad bērns nokļūst jaunā kolektīvā, katram no mums ir jāatceras, ka arī miera laikos, skolas maiņa skolēnam nozīmē lielus pārdzīvojumus un izaicinājumus! Iesakām kopā ar skolēniem noskatīties PuMPuRS raidījumu KLASE, kurā jaunieši runā par savu pieredzi un eksperte skaidro būtiskāko, kas ņemams vērā, ja klasē ienāk jauns skolēns! Pat, ja šo raidījumu gatavojot, pat nenojautām, ka visai drīz piedzīvosim kara šausmas, skolēnu pieņemšana jaunā kolektīvā ir bijusi aktuāla visos laikos!

Skolēnam jāmācās izdzīvot! 

Klasei jāmācās pieņemt!

 

Ko bērns piedzīvo nomainot skolu? 

Publicēts: 16.03.2022.

Atbalsts nedrošā brīdī un materiāli pedagogiem, ko izmantot sarunās ar skolēniem

Ilustratīvs attēls

“Kā rīkoties krīzes gadījumā” - bukletu sagatavojusi Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju un Valsts robežsardzi, kā arī citiem sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Buklets sagatavots, ieviešot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības iesaisti krīzes plānošanā un pārvarēšanā.

“Kā runāt ar bērniem par karu” - bukletu sagatavojuši Pusaudžu un jauniešu centra speciālisti. Te apkopoti speciālistu ieteikumi un atbildes uz bērnu biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas ļaus vecākiem saglabāt nosvērtību un sniegt bērniem pārliecību, ka arī lielu briesmu gadījumā vecāki spēs parūpēties par viņu drošību.

"Kā sarunāties ar bērnu par karu un citām supersarežģītām tēmām"  - Uzvediba.lv sagatavotais materiāls.

Publicēts: 07.03.2022.

Kā skolā runāt par karu - IZM aicina uz sarunu “Emociju viesistabā”

Emociju viesistaba

Šodien, plkst.16.00 Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina pedagogus un vecākus uz tiešsaistes sarunu ciklā “Emociju viesistaba”.  Vebināra tēma - kā skolā runāt par karu. Sarunā piedalīsies Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības centra eksperte Solvita Lazdiņa, LU profesore, klīniskā un izglītības psiholoģe Baiba Martinsone un politologs Filips Rajevskis. Sarunu vadīs žurnāliste Daina Jāņkalne.

Sarunas tēmas:

  • Emocionāls līdzsvars un drošības sajūtas radīšana bērniem; pareizie vārdi un vēlamā rīcība.
  • Situācija Ukrainā un “kurš ir vainīgs” – vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem.
  • Naida runa un atšķirīgs viedoklis – kā tos skolā atpazīt un ko ar tiem iesākt.

Krievijas agresija un brutāls karš Latvijas kaimiņvalstī Ukrainā ir satricinājis ierasto veidu, kā līdz šim bijām pieraduši vērtēt līdzcilvēkus un paši sevi, licis pārvērtēt priekšstatus par faktoriem, kas balsta mūsu dzīves drošību un ļauj prognozēt nākotni. Sabiedrībā valdošā spriedze, neziņa, dusmas un bēdas izpaužas arī skolu dzīves ikdienā, liekot gan pedagogiem, gan skolēniem saskarties ar šo emociju radītiem konfliktiem.

Publicēts: 02.03.2022.

Aicina pieteikties 4600 eiro finansējumam, projekta PuMPuRS jaunatnes iniciatīvu projektu īstenošanai

PuMPuRS jaunatnes iniciatīvu projekti

No 2022. gada 1. marta, pašvaldības visā Latvijā organizē pieteikšanos Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, jeb PuMPuRS jaunatnes iniciatīvu projektu īstenošanai.

Papildus individuālajam atbalstam, ko saņem skolēni projekta PuMPuRS ietvaros, tiek atbalstīti arī jauniešu iniciatīvu projekti, lai veicinātu atbalsta aktivitātes jauniešu vidū arī ārpus formālās izglītības. Projekti ir vērsti uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamo motivācijas palielināšanu turpināt izglītību un viņu aktīvas līdzdalības veicināšanu ikdienas dzīvē.

Projekta īstenotāji var būt:

  • jaunatnes organizācijas;
  • biedrība vai nodibinājums, kas veic darbu ar jaunatni;
  • jaunatnes organizācija, biedrība vai nodibinājums, kas veic darbu ar jaunatni, sadarbībā ar jauniešu iniciatīvu grupu.

Viena projekta īstenošanai ir iespējams saņemt 4600 eiro lielu finansējumu.

Publicēts: 28.02.2022.

Projekta PuMPuRS īstenotie atbalsta pasākumi 2021. gadā

Ilustratīvs attēls

2021. gadā Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, jeb PuMPuRS ietvaros, dažādus atbalsta pasākumus saņēmuši Vispārizglītojošo izglītības iestāžu izglītojamie no 1. līdz 12. klasei. Atbalsts sniegts arī Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem no 1. līdz 4. kursam un izglītības iestāžu pedagogiem un pašvaldību izglītības speciālistiem. Projekta ietvaros turpinās arī Jaunatnes iniciatīvu projektu īstenošana.

Jau šobrīd, kopš projekta uzsākšanas 2017. gadā, iezīmējas un arvien biežāk apstiprinās būtiski ieguvumi skolēniem, kuriem tiek identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski. Atbalsta personāls biežāk izprot atbalsta nozīmīgu un savu personīgo resursu pietiekamības ietekmi uz spēju sniegt mērķētu, PMP riskus mazinošu, atbalstu.

Šobrīd projekta ietvaros atbalsts sniegts vairāk nekā 63 000 skolēnu, kuriem identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski.

  • 2017./2018. mācību gadā īstenoti 6834 Individuālā atbalsta plāni (IAP)
  • 2018./2019. mācību gadā – 15 129 (IAP)
  • 2019./2020. mācību gadā – 21 732 (IAP)
  • 2020./2021. mācību gadā kopumā sagatavoti 19757 IAP

Individuālo atbalsta plānu īstenošanas rezultātā:

Publicēts: 03.01.2022.

Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai piešķir papildu finansējumu mācību satura apguvei un skolēnu atbalstam

Covid atbalsts skolēniem

Lai sniegtu atbalstu skolēniem, mazinot Covid-19 pandēmijas radīto seku ietekmi uz mācību satura apguvi un iesaisti izglītībā, Izglītības un zinātnes ministrijai papildus piešķirti gandrīz 1,6 milj. eiro. Tas ļaus nodrošināt papildu individuālas konsultācijas un atbalstīt bērnu individuālās kompetences.

Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi skolēnu mācību sasniegumus, ir pieaudzis pieprasījums pēc pedagogu palīgiem klasēs un papildu atbalsta mācību satura apguvei. Attālinātais mācību process ir veicinājis situāciju, kad mācību viela ir apgūta daļēji, bērniem ir problēmas to apgūt patstāvīgi, tāpēc aizvien vairāk skolēnu lūdz papildu individuālas konsultācijas un atbalstu mācību procesā, lai sasniegtu mācību mērķus.

Publicēts: 02.11.2021.

Projekta PuMPuRS īstenošana ārkārtējās situācijas laikā

Ilustratīvs attēls

Ņemot vērā to, ka arī izglītības iestādes ir nozīmīgs faktors Covid-19 izplatības ķēdē, ir nepieciešams uz laiku pārtraukt arī klātienes vispārējās izglītības procesu, tāpēc skolēnu brīvlaiks vispārējās izglītības iestādēs tiek pagarināts par vienu nedēļu – līdz 29. oktobrim. 1.novembrī mācības klātienē atsāk 1.-3.klašu skolēni, pārējo vispārējās izglītības iestāžu skolēni (4.-12. klases) no 1. novembra līdz 15. novembrim mācās attālināti. Valsts profesionālās izglītības iestāžu (VPII) audzēkņi mācības attālināti turpina sākot ar 21.oktobri, kad stājas spēkā Ministru kabinetā apstiprinātie Grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Ārkārtējās situācijas laikā, balstoties uz MK grozījumiem rīkojumā Nr.720, mainās arī atbalsta sniegšanas kārtībā izglītojamajiem, kuriem identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski. Izglītojamajiem joprojām ir pieejams individuālais atbalsts, ko paredz sagatavotais Individuālā atbalsta plāns, tomēr konsultācijas un atbalsts laika posmā no 21.oktobra – 15.novembrim ir īstenojams tikai attālināti (izņēmums 1.-3.klašu izglītojamie, kuriem mācības klātienē drīkst atsākties no 1.novembra).

Lai realizētu projekta konsultācijas attālināti un tās būtu iespējams attiecināt, nepieciešams direktora rīkojums* (rīkojums, kas attiecināms uz esošā IAP darbības periodu līdz 21.12.2021.), kurā norāda:

Publicēts: 22.10.2021.

Ārkārtējās situācijas laikā skolēni turpinās mācības klātienē

Ilustratīvs attēls

Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas izglītības process turpināsies klātienē, regulāri veicot skolēnu testēšanu. Vienlaikus tiek pastiprinātas epidemioloģiskās drošības prasības – sejas maskas skolā gan stundu laikā, gan ārpus tām jālieto visiem skolēniem un pedagogiem. To paredz vakar, 2021. gada 9. oktobrī, valdībā apstiprinātais rīkojuma projekts “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Ārkārtējā situācija valstī tiek izsludināta uz 3 mēnešiem, rīkojums stāsies spēkā pirmdien, 11. oktobrī.

Izglītības iestādei ir jānodrošina, ka izglītības procesā un pasākumos skolā vienlaikus vienā telpā neatrodas dažādu grupu, klašu vai kursu izglītojamie, šo principu ievērojot arī ārtelpās, starpbrīžos vai ārtelpu nodarbību laikā. Izglītības iestādes neorganizē, nepiedalās, neatbalsta un neveicina skolēnu un pedagogu dalību klātienes pasākumos un aktivitātēs ārpus izglītības iestādes, piemēram, ekskursijas, teātru un izstāžu apmeklējumus un citus pasākumus. Tāpat ir jāierobežo trešo personu uzturēšanās izglītības iestādes iekštelpās. Netiek rīkotas nometnes, izņemot valsts aizsardzības mācības nometnes, kas tiek organizētas epidemioloģiski drošā  vidē.

Publicēts: 12.10.2021.