1. Sākums
  2. Pamani, ieklausies un atbalsti! Atskats uz projektā PuMPuRS sešos gados paveikto

Pamani, ieklausies un atbalsti! Atskats uz projektā PuMPuRS sešos gados paveikto


PuMPuRS noslēguma konference

Pagājušās nedēļas izskaņā norisinājās projekta “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” noslēguma konference “Vakar. Šodien. Rīt”. Tajā par paveikto projekta laikā stāstīja projekta komandas pārstāvji, sadarbības partneri un eksperti. Galvenā atziņa – projekts PuMPuRS ir bijis nepieciešams un sniedzis būtisku atbalstu tiem skolēniem, kuriem identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski.

Kopš 2017. gada marta, kopā jau sešus gadus, Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” veiksmīgi atbalstījis ap 50 000 skolēnu, individuālo un ekonomisko atbalstu sniedzot 599 izglītības iestādēs. Projekta īstenošanas gaitā par sadarbības partneriem kļuva 41 pašvaldība. Aptuveni 80% gadījumos skolēniem tika identificēti ar mācību darbu un izglītības iestādi saistīti riski, kas sevī ietver gan grūtības ar mācību satura un iekavētā mācību satura iepriekšējā izglītības posmā apguvi, gan zemus mācību sasniegumus.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča, kura ar svinīgu uzrunu noslēguma konferencē uzrunāja sadarbības partnerus un pedagogus, uzsvēra, ka: “Projektu PuMPuRS raksturo trīs vārdi, un tie ir – pamani, ieklausies un atbalsti. Projekta laikā mēs esam iemācījušies atpazīt tos riskus, kas jauniešiem liek priekšlaicīgi pārtraukt mācības. Vēljoprojām ir aktuāls jautājums – kas notiks tālāk? Tālāk arī mēs strādāsim. Tas, ko esam iesākuši šajā projektā, sistēmas skolā jau ir iestrādātas, tagad mēģināsim to izdarīt arī pašvaldību ietvaros.”

Atskatoties uz to, cik kopumā daudz bija projektā iesaistīto izglītības iestāžu, secināms, ka projekta īstenošanas laikā izglītības iestāžu skaits, kurās skolēniem bija iespēja saņemt atbalstu, pieauga 3,7 reizes no 163 izglītības iestādēm 2017. gada trešajā ceturksnī līdz 599 izglītības iestādēm 2022. gada ceturtajā ceturksnī.  

Projekta PuMPuRS vadītāja Inese Vilāne iepazīstināja ar projektā paveikto un kopā ar Dynamic University vadītāju un stratēģiskās attīstības konsultanti Līnu Dzeni atklāja būtiskākās atziņas un ieguvumus no projekta sākuma 2017. gadā. Tika atzīmēts, ka projekta sasniegtie rezultāti liecina par ietekmi uz izvirzītajiem mērķiem ne tikai projekta līmenī, bet arī nacionālā līmenī. Projekta ietvaros tika veikts noslēguma pētījums, kurā  izglītības iestāžu un pašvaldības pārstāvju vērtējumā projekta PuMPuRS atbalstītie pasākumi novērtēti kā nozīmīgi PMP risku mazināšanā pašvaldībā, tā uzskata 96 % no aptaujātajiem pašvaldību pārstāvjiem. 80% aptaujāto vecāku, kuru bērni ir piedalījušies projektā uzskata, ka PuMPuRS un tā sniegtais atbalsts ir bijis ļoti vērtīgs viņu bērniem. Kopš projekta sākuma līdz 2022./2023. m.g. 1. semestrim (ieskaitot), individuālās konsultācijas veidoja 84% no individuālā atbalsta pasākumiem skolēniem. PMP riska grupas izglītojamajiem projekta ietvaros kopumā sniegtas 131 345 individuālās konsultācijas. 89% no nodrošinātajām individuālajām konsultācijām izmantoja vispārējās izglītības iestādes. Lielāko daļu no individuālajām konsultācijām veido mācību priekšmetu konsultācijas – 76,9 %, tostarp konsultācijas matemātikā – 26,6 %, konsultācijas latviešu valodā – 15,3 %, konsultācijas angļu valodā – 10,7 %, pārējos mācību priekšmetos – 24,3 %.

Noslēguma konferencē par pieredzi projekta īstenošanā vairāk pastāstīja arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja, projekta PuMPuRS saturiskā koordinatore Anita Pēterkopa. “No visām Rīgas mācību iestādēm 83,5% izglītības iestādes un vairāk kā 1400 pedagogu iesaistījās šajā projektā. Visvairāk Rīgā atbalsts skolēniem bija nepieciešams mācību priekšmetu konsultācijās, kas no visa sniegtā atbalsta veidoja 64%, tad speciālistu konsultācijas, kas bija nepieciešamas 17% gadījumos. Ekonomiskais atbalsts bija nepieciešams 19% gadījumos,” uzsvēra Anita Pēterkopa.

“Latvijā ir apzināti paraugprakses piemēri darbam ar riskam pakļautiem jauniešiem gan valsts, gan iestāžu līmenī un būtiskākie motivējošie faktori skolēniem ir personīgā attieksme un komunikācija, spēja sadzirdēt viņu problēmas un palīdzēt rast tām risinājumus, kā arī dažādu neformālo izglītības aktivitāšu pieejamība, materiālais atbalsts un skolas vide,” par sociālās izstumtības riskam pakļautiem izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs vairāk pastāstīja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, Baltijas pētniecības projekta vadītāja Latvijā, Biruta Sloka.

Par to, kas ir tas, ko mēs ikdienā nepamanām jauniešu dzīvēs, PuMPuRS noslēguma konferencē pastāstīja OPEN radošā centra vadītājs Edijs Klaišis: “Jebkuram cilvēkam pats svarīgākais ir piederības sajūta. Daudzi jaunieši šo piederības sajūtu nerod mājās, bet vienaudžu grupējumos. Skola ir tā vieta, kur viņš tiek ārā no savas sociālās vides, no mājām, kur tiek vai nu lietots alkohols, vai narkotikas, nemitīgi kautiņi. Skola ir tā vide, kur viņš ir ārpus tā. Ir svarīgi, ka skola ir vieta, kur jaunietis var justies droši.”

Par skolas vidi un tās nozīmi konferencē runāja arī Uzvediba.lv vadītāja Līga Bērziņa. Īpaši tika uzsvērts tas, ka bērni skolā iemācās dzīvi: “Viņi iemācās, kā strādā sociālās normas. Tādēļ mēs bieži paredzam, ka, ja bērns ir bijis ļoti negatīvā skolas kolektīvā, tad ir ļoti liela iespējamība, ka viņš šos neveselīgos paradumus turpinās darba vidē.”

Mēs bieži vien ikdienā baidāmies runāt par neredzamajiem vardarbības signāliem, tomēr tos piedzīvojam. Arī katram pieaugušajam, lai tas spētu sniegt atbalstu skolēniem, ir jāprot atrast veidus, kā parūpēties par sevi.

Projekta ietvaros atbalsts tika sniegts arī jaunatnes iniciatīvu projektiem, kas palīdzējis aktualizēt mācību pārtraukšanas problēmu pašu jauniešu vidū, jaunietim uzrunājot jaunieti iesaistīties dažādās ārpus skolas aktivitātēs, sekmējot neformālo un ikdienējo mācīšanās pieredzi. Teju 600 projekti visā Latvijā īstenoti projekta laikā, kas palīdzējis atbalstīt jauniešus arī ar neformālās izglītības aktivitātēm.

Projekta īstenošanas laikā līdz 2022. gada decembrim tika izstrādāti un īstenoti kopumā 93 497 individuālie PMP riska mazināšanas plāni, nodrošinātas 1052 supervīzijas pedagogiem un atbalsta personālam, izstrādātas 10 profesionālās kompetences pilnveides programmas, kā arī īstenotas 469 darbnīcas izglītības iestādēs par PMP pasākumu īstenošanu. Ņemot vērā, ka viens no PMP iemesliem ir saistīts ar ekonomiskajiem riskiem, projekta ietvaros 2724 skolēniem tika sniegts atbalsts transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, 2581 izglītojamajam nodrošinātas naktsmītnes dienesta viesnīcā vai internātā, savukārt ēdināšanas pakalpojumi nodrošināti 8740 izglītojamajiem.

Projekts ir stiprinājis sadarbību starp pašvaldībām, izglītības iestādēm, pedagogiem, atbalsta personālu un izglītojamo ģimenēm, kas ir palīdzējis identificēt izglītojamos ar risku pārtraukt mācības un sniegt viņiem individuālu atbalstu. Projekta laikā ir izdevies paplašināt visu pušu izpratni par sadarbības nozīmi PMP jautājumu risināšanā, tomēr darbs pie to jēgpilnas un sistemātiskas iesaistes, kā arī motivācijas rīkoties ir turpināms, veidojot visaptverošus un uz rezultātu vērstus sadarbības mehānismus.

Drukas versija