ESF projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001
Nē, pašvaldības/VPII koordinatora pienākumos ir pārbaudīt vai dati ir ievadīti precīzi un vai DLUV ir apstiprināta.
DLUV drīkst apstiprināt tikai sākot no 15. datuma (piemēram, DLUV par decembri datu bāzē varēs sākt apstiprināt tikai no 15. janvāra). Lūdzam DLUV apstiprināšanu visos saskaņošanas līmeņos veikt 3 dienu laikā.
Projekta vajadzībām DLUV saskaņošana notiek elektroniski un atsevišķa drukāšana un iesniegšana nav nepieciešama.
Darba tiesiskajām attiecībām ir jābūt noslēgtām pirms tiek uzsākta projekta darba uzdevumu veikšana.
DLUV ir iespējams aizpildīt personām, kuras datu bāzei ir piesaistītas kā plāna ievadītāji. DLUV iespējams aizpildīt vienam plāna ievadītājam par visiem izglītības iestādes IAP vai katram plāna ievadītājam par savu sagatavoto IAP.
Atbalsta sniegšana vasaras brīvlaikā iespējama, ja izglītojamajam noteikts pagarinātais mācību gads (jāsagatavo jauns “Brīvlaika” IAP, kuram datu operatīvajā uzskaites sistēmā pievieno izglītības iestādes rīkojumu par pagarināto mācību gadu).
Nepieciešams pievērst uzmanību, lai ar IAP īstenošanā iesaistīto personālu ir noslēgtas/pagarinātas darba tiesiskās attiecības par darbu vasaras brīvlaikā. Sniedzot atbalstu vasaras brīvlaikā, iesaistītie pedagogi/atbalsta personāls vienlaicīgi nedrīkst atrasties atvaļinājumā un sniegt konsultācijas izglītojamajam.
Izvērtējot izglītojamā noslodzi, drīkst sniegt konsultācijas rudens un pavasara brīvlaikos (īstenošanā esoša IAP ietvaros).
Datu bāze automātiski saskaita visu atbalsta pasākumu finansēšanas kopsummu, ieskaitot maksimālo summu (6h*vienas vienības metodikas likme) par IAP sagatavošanu un uzraudzību (tai skaitā IAP izvērtējuma veikšanu) pēc vienas vienības metodikas.
Pašvaldības/VPII koordinators pievieno tos sadaļā “Dokumenti” pie pašvaldības/VPII kartiņas.
Sešpadsmit pusaudži no visas Latvijas, kuriem dažādu iemeslu dēļ radušies riski pārtraukt mācības, šodien uzsāks dalību pirmajā motivācijas nometnē “Pumpurs”. Šajā nometnē viņiem būs iespēja bez maksas iziet īpaši izstrādātu programmu, lai uzlabotu savu psihemocionālo veselību, apgūtu dzīvesprasmes un celtu motivāciju mācībām. Programmu izstrādājuši Latvijas speciālisti darbam ar pusaudžiem, balstoties jaunākajos bērnu un jauniešu izglītības un veselības pētījumos, kā arī ārvalstu pieredzē.
Viens no projekta darbības virzieniem ir pedagogiem un pašvaldības jaunatnes lietu speciālistiem un jaunatnes darbiniekiem profesionālās kompetences pilnveides programmu izstrāde un īstenošana (turpmāk - PKPP). Programmu apguve tiek nodrošinātas visos Latvijas reģionos. Katra PKPP tiek īstenota ne mazāk kā 15 reizes.
Izstrādātas un īstenotas astoņas PKPP:
Veselības ministrija (VM) kopā ar ekspertiem izstrādājusi mācību filmu pusaudžiem, kas skolotājiem palīdzēs darbā ar ņirgāšanās problemātikas risināšanu. Filmā ar praktiskām situāciju izspēlēm un eksperta komentāriem ir skaidrota ņirgāšanās būtība, pazīmes, sekas, kā arī piedāvāti rīcības principi gadījumos, kad pusaudži saskaras ar ņirgāšanās situācijām. Mācību filma ir tapusi VM informatīvās kampaņas “Ieskaties acīs! Ņirgāšanās – nav smieklīgi!” ietvaros.
Mācību filmas saturisko pamatu veido īpaši šai kampaņai pielāgota pieeja “ATĀ ņirgāšanās!”. Tā ir balstīta zinātniskos pētījumos, jomas profesionāļu darbā ar pusaudžiem un līdzīgām pieejām citviet Eiropā, kas ir pielāgotas Latvijas skolu realitātei.
“Ņirgāšanās situācijas var būt ļoti dažādas, tomēr visos gadījumos rīcības pamatprincipi ir nemainīgi – tās ir attiecības, tehnikas un ātra rīcība ņirgāšanās situāciju gadījumā. Mācību filmā šie aspekti ir aptverti no visām ņirgāšanās situācijā iesaistītajām lomām – upura, pāridarītāja un vērotājiem. Svarīgi uzsvērt, ka no ņirgāšanās cieš visas iesaistītās puses – pieaug psihiskās un fiziskās veselības riski, pasliktinās pusaudžu pašvērtējums un spēja kādam uzticēties, kā arī pazeminās sekmes un tālākās dzīves panākumi,” skaidro viens no kampaņas ekspertiem, filmas scenārija līdzautors un pusaudžu psihoterapijas speciālists Nils Konstantinovs.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” turpina sniegt individuālu atbalstu ārkārtējās situācijas laikā skolēniem, skolotājiem un skolu atbalsta personālam.
“Supervīzija ir laiks un telpa, kur saņemt atbalstu un izaugsmes iespējas. Sesiju laikā ir iespēja apzināt un stiprināt savus resursus sarežģītu situāciju risināšanai, mazināt stresu un atgūt pārliecību par sevi attīstīt reflektēšanas iemaņas sava profesionālā stila atpazīšanai un pilnveidošanai; risināt problēmsituācijas sadarbībā ar skolniekiem, vecākiem un kolēģiem; pārskatīt savu profesionālo lomu un tās atbildības robežas.”
Laura Miķelsone, sertificēts supervizors
Ceturtdien, 24. martā, plkst. 16.00 Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina uz “Emociju viesistabas” diskusiju tiešsaistē “Viedoklis, puspatiesība vai meli – ko iesākt skolotājam informācijas karā”.
Saistībā ar Kremļa agresiju Ukrainā un kara bēgļu - ukraiņu skolēnu - uzņemšanu Latvijas izglītības iestādēs, skolu direktoriem un pedagogiem nākas ne vien pārrunāt aktuālos politiskos notikumus un situāciju skolā, bet arī uzklausīt pretrunīgus viedokļus, kas balstās atšķirīgā ģimenes vai personiskajā pieredzē un politiskajos uzskatos. Kur velkama robeža starp tiesībām uz savu redzējumu un naidīgu runāšanu; ko iesākt situācijā, ja “atšķirīgais viedoklis” par karu Ukrainā pēc būtības atbalsta Krievijas propagandas uzstādījumus un noliedz Latvijas valsts nostāju un demokrātiskas sabiedrības vērtības?
“Emociju viesistabas” dalībnieki meklēs efektīvus rīcības modeļus šādās situācijās, kā arī diskutēs, kur velkama robeža starp personisko viedokli un naidīgu vai pat sodāmu retoriku, pret kuru nevajadzētu būt samiernieciskiem.
Sarunā piedalīsies:
Šobrīd daudzās skolās Latvijā mācības uzsāk skolēni no Ukrainas, kuri bēguši no dzīvības briesmām paši savās mājās.
Skolēnu pieredze rāda, ka iejusties jaunā skolā, atrast kontaktu ar klasesbiedriem nav viegli. Jauna skola ir lielas pārmaiņas, kurā skolēnam nepieciešama vienaudžu, vecāku un pedagogu palīdzība
“Tas ir milzīgs karuselis, kurā ir jāmācās izdzīvot, stress, ko izraisa adaptācija, ietekmē mācību sasniegumus, jo visa enerģija tiek veltīta pierašanai pie jaunā kolektīva,” skaidro izglītības psiholoģe Ilze Ābelniece.
Tajā mirklī, kad bērns nokļūst jaunā kolektīvā, katram no mums ir jāatceras, ka arī miera laikos, skolas maiņa skolēnam nozīmē lielus pārdzīvojumus un izaicinājumus! Iesakām kopā ar skolēniem noskatīties PuMPuRS raidījumu KLASE, kurā jaunieši runā par savu pieredzi un eksperte skaidro būtiskāko, kas ņemams vērā, ja klasē ienāk jauns skolēns! Pat, ja šo raidījumu gatavojot, pat nenojautām, ka visai drīz piedzīvosim kara šausmas, skolēnu pieņemšana jaunā kolektīvā ir bijusi aktuāla visos laikos!
Skolēnam jāmācās izdzīvot!
Klasei jāmācās pieņemt!
Ko bērns piedzīvo nomainot skolu?
“Kā rīkoties krīzes gadījumā” - bukletu sagatavojusi Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju un Valsts robežsardzi, kā arī citiem sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Buklets sagatavots, ieviešot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības iesaisti krīzes plānošanā un pārvarēšanā.
“Kā runāt ar bērniem par karu” - bukletu sagatavojuši Pusaudžu un jauniešu centra speciālisti. Te apkopoti speciālistu ieteikumi un atbildes uz bērnu biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas ļaus vecākiem saglabāt nosvērtību un sniegt bērniem pārliecību, ka arī lielu briesmu gadījumā vecāki spēs parūpēties par viņu drošību.
"Kā sarunāties ar bērnu par karu un citām supersarežģītām tēmām" - Uzvediba.lv sagatavotais materiāls.
Šodien, plkst.16.00 Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina pedagogus un vecākus uz tiešsaistes sarunu ciklā “Emociju viesistaba”. Vebināra tēma - kā skolā runāt par karu. Sarunā piedalīsies Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības centra eksperte Solvita Lazdiņa, LU profesore, klīniskā un izglītības psiholoģe Baiba Martinsone un politologs Filips Rajevskis. Sarunu vadīs žurnāliste Daina Jāņkalne.
Sarunas tēmas:
Krievijas agresija un brutāls karš Latvijas kaimiņvalstī Ukrainā ir satricinājis ierasto veidu, kā līdz šim bijām pieraduši vērtēt līdzcilvēkus un paši sevi, licis pārvērtēt priekšstatus par faktoriem, kas balsta mūsu dzīves drošību un ļauj prognozēt nākotni. Sabiedrībā valdošā spriedze, neziņa, dusmas un bēdas izpaužas arī skolu dzīves ikdienā, liekot gan pedagogiem, gan skolēniem saskarties ar šo emociju radītiem konfliktiem.
No 2022. gada 1. marta, pašvaldības visā Latvijā organizē pieteikšanos Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, jeb PuMPuRS jaunatnes iniciatīvu projektu īstenošanai.
Papildus individuālajam atbalstam, ko saņem skolēni projekta PuMPuRS ietvaros, tiek atbalstīti arī jauniešu iniciatīvu projekti, lai veicinātu atbalsta aktivitātes jauniešu vidū arī ārpus formālās izglītības. Projekti ir vērsti uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamo motivācijas palielināšanu turpināt izglītību un viņu aktīvas līdzdalības veicināšanu ikdienas dzīvē.
Projekta īstenotāji var būt:
Viena projekta īstenošanai ir iespējams saņemt 4600 eiro lielu finansējumu.
2021. gadā Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, jeb PuMPuRS ietvaros, dažādus atbalsta pasākumus saņēmuši Vispārizglītojošo izglītības iestāžu izglītojamie no 1. līdz 12. klasei. Atbalsts sniegts arī Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem no 1. līdz 4. kursam un izglītības iestāžu pedagogiem un pašvaldību izglītības speciālistiem. Projekta ietvaros turpinās arī Jaunatnes iniciatīvu projektu īstenošana.
Jau šobrīd, kopš projekta uzsākšanas 2017. gadā, iezīmējas un arvien biežāk apstiprinās būtiski ieguvumi skolēniem, kuriem tiek identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski. Atbalsta personāls biežāk izprot atbalsta nozīmīgu un savu personīgo resursu pietiekamības ietekmi uz spēju sniegt mērķētu, PMP riskus mazinošu, atbalstu.
Šobrīd projekta ietvaros atbalsts sniegts vairāk nekā 63 000 skolēnu, kuriem identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski.
Individuālo atbalsta plānu īstenošanas rezultātā:
